Salas Ziemeļos

 

 

Ar šī gada tematu "Salas Ziemeļvalstīs" Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa ielūdz gan dalībniekus, gan organizatorus uz ceļojumu pa salām Ziemeļvalstu literatūrā. Jūras ieskautas, salas ar savu īpašo dabu aizvien ir bijušas valdzinošs iedvesmas avots daudzu Ziemeļvalstu rakstnieku daiļradē. Šī gada temats atspoguļojas arī lasīšanai izvēlētajās grāmatās: tās katrā savā veidā aicina klausītājus uz kādu literāru salu.

 

Visām šī gada  izvēlētajām grāmatām - Mauri Kunnasa "Bagātību sala", Marijas Turčaninovas "Marēsi" un Ullas Lēnas Lundbergas grāmatai "Ledus" cauri vijas salu tēma. Visi minētie  autori dzīvo un strādā Somijā.

Somija šogad atzīmē savu 100 gadu jubileju, un lai to atzīmētu,  Nedēļas laikā iepazīsimies ar  somu literatūru. 

 

Sala - populāra tēma literatūrā

Ziemeļvalstīs salām ir īpaša nozīme, jo tās ir sastopamas visādos lielumos gan pavisam maziņas klinšu saliņas, šēras, kas izvietojušās tuvu gar krastu līnijām līdz pat lielākai pasaulei salai - Grenlandei.

 

Līdzās Grenlandei Ziemeļvalstīs mēs atrodam vēl virkni lielu salu - Islandi, Fēru salas, Ālandu salas, kā ar Dāniju, kuru arī veido salu grupas. Gar Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas krastiem ir izvietojušās tūkstošiem salu.

 

Tāpēc ir gluži likumsakarīgi, ka salas motīvs  ir bieži sastopams Ziemeļvalstu mākslā, gan vizuālajā, gan tautas mākslā, un, protams, arī literatūrā. Salas un to iemītnieki veido savu īpašo mikropasauli un daudzi rakstnieki šo tēmu ir iekļāvuši savus literārajos sacerējumos. Salu iemītnieki bieži tiek raksturoti kā īpaši izturīgi un neatkarīgi ļaudis, kas turas kopā, lai stātos pretī skarbiem dabas apstākļiem - stipram vējam un jūrai.



Salu dubultā daba

 

No vienas puses salas ir drošs pavērums, kur var aizbēgt no citiem cilvēkiem.  Daudziem no mums salas asociējas ar brīvdienām un sen gaidītiem brīžiem tuvāk dabai. Bet salas var būt arī izolācijas un vientulības vietas, no kurām cilvēki vēlas izrauties. Salām piemīt noslēpumainība, ko bieži izmanto rakstnieki savos darbos un tie nereti piešķir tām metaforisku nozīmi. Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa caur šo tēmu aicina uz salām palūkoties gan kā fiziskiem objektiem, gan arī kā uz piederības un izolācijas sajūtu simbolisku atainojumu.

 

 

Soma Mauri Kunnasa grāmata "Bagātību sala", kas ir Roberta Lūisa Stīvensona klasiskā pirātu stāsta jauns pārstāsts, ir grāmata visjaunākajiem klausītājiem. Tā vēsta par Mazo Džimu, kas dodas dārgumu medībās uz slepenu salu, kad ir atradis noslēpumainu dārgumu karti kāda veca jūrnieka mantās. Mazais Džims un kuģa apkalpe ir pārliecināti, ka ar šo dārgumu karti atradīs zeltu un dimantus, taču uz kuģa uzglūn alkatīgi pirāti, kuri negrasās dalīt lielos dārgumus ne ar vienu citu.

Somijas zviedrietes Marijas Turtšaninovas grāmata "Marēsi" ir fantāzijas romāns, kas izvēlēts jauniešiem. Vēstījums norisinās nenosakāmā laikā uz Mēnosas salas. Šī sala ir mājas un patvērums sievietēm, un tur nedrīkst kāpt krastā neviens vīrietis. Taču salas iemītnieces nevar baudīt mūžīgu mieru: salas izolācija tiek brutāli salauzta dienā, kad tur ierodas Jaī. Jaī bēg no sava nežēlīgā tēva, kurš negrasās padoties, iekams nebūs dabūjis meitu savos nagos.

Grāmata "Ledus", kuru sarakstījusi Somijas zviedriete Ulla Lēna Lundberga no Olandes, aizved mūs uz Olandes salu sabiedrību, kur grāmatas noskaņu veido skarbie laika apstākļi, ziemeļu daba un salas iedzīvotāji. Stāsta centrā ir jauns mācītājs, kurš kopā ar savu sievu un meitu pēc Otrā pasaules kara no kontinentālās Somijas pārceļas uz Olandes šērām.